Apkures sistēmas nulles enerģijas mājai: izmaksas un izvēle

Siltumsūknis un saules paneļi nav vienīgais ceļš uz energoefektīvu māju. Gandrīz nulles enerģijas ēkā atjaunojamā enerģija jāizmanto vismaz daļēji, taču Latvijas regulējums nenosaka konkrētu tās īpatsvaru. Tāpēc apkures sistēmas nulles enerģijas mājai izvēlas, ņemot vērā ēkas siltuma pieprasījumu un pieejamos enerģijas avotus.

Ja šīs tehnoloģijas nav piemērotas, tas nenozīmē, ka jāatsakās no pārdomātas apkures izvēles. Vispirms noskaidrojiet, cik enerģijas mājai vajadzēs apkurei un dzesēšanai, kas ietekmē kopējās izmaksas un kā sistēmā iekļaut atjaunojamos resursus. Tālāk aplūkosim, kā izvērtēt šos jautājumus, salīdzināt apkures risinājumus un izvēlēties mājas plānojumam un ikdienas vajadzībām atbilstošu sistēmu.

Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas aprēķins

Apkures un dzesēšanas pieprasījumu nosaka ēkas konstrukcija, klimats un lietojums. Aprēķins palīdz noteikt vajadzīgo jaudu, izvērtēt izmaksu faktorus un saprast, vai sistēma ir piemērota konkrētajai ēkai.

Apkures enerģijas pieprasījuma noteikšana

Apkures pieprasījums ir siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai telpās uzturētu paredzēto temperatūru. To aprēķinot, vērtē ēkas platību, norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidību, gaisa apmaiņu un klimata datus. Latvijas ēku energoefektivitātes aprēķinos izmanto standartu LVS EN ISO 13790:2009 L, bet apkures sistēmu aprēķinos atsaucas uz LVS EN 15316-2-1:2009 L.

Salīdzinot gaiss-ūdens un zemes siltumsūkni, izvērtējiet projekta siltuma slodzi, siltuma avotu un zemes darbu iespējas. Gaiss-ūdens siltumsūknim nav vajadzīgs zemes kontūrs, savukārt zemes siltumsūknim nepieciešams kolektors vai urbums. Aprēķinātā slodze palīdz noteikt atbilstošu iekārtas jaudu.

Latvijā gandrīz nulles enerģijas ēkas kopējam primārās enerģijas patēriņam jābūt mazākam par 95 kWh/m² gadā. Apkures energoefektivitātei jāatbilst A klasei; apkures patēriņa robežvērtība ir mazāka par 40 kWh/m² gadā dzīvojamām un 45 kWh/m² gadā nedzīvojamām ēkām.

Valsts atbalsta pieteikumus mājsaimniecības var iesniegt līdz 2029. gada 31. decembrim vai līdz finansējuma beigām. Pašvaldību atbalsta nosacījumi atšķiras.

Apkopes prasības atšķiras atkarībā no iekārtas: katlam jāpārbauda sadegšana, bet siltumsūkņa un ventilācijas sistēmas darba mezgli jāuztur tīri. Izvēles secība ir vienkārša: aprēķiniet siltuma slodzi, salīdziniet siltuma avotus un izvērtējiet zemes un telpu ierobežojumus. Pēc tam projektējiet un uzstādiet sistēmu.

Dzesēšanas enerģijas pieprasījuma noteikšana

Dzesēšanas pieprasījums ir siltuma daudzums, kas jāizvada, lai telpās uzturētu komfortablu temperatūru. Aprēķinā ņem vērā logu novietojumu, saules starojumu, ēnojumu, iemītnieku skaitu un iekārtu radīto siltumu. Piemēram, lieli dienvidu puses logi bez ārējā ēnojuma var palielināt dzesēšanas slodzi.

Rekuperācija ar siltuma atgūšanu ir piemērota energoefektīvai mājai: tā atgūst daļu no izvadītā gaisa siltuma un samazina ventilācijas radītos apkures zudumus. Latvijas gandrīz nulles enerģijas ēkās jāatgūst vairāk nekā 75 % ventilācijas siltuma zudumu. Dzesēšanas aprēķins savukārt palīdz noteikt, vai vajadzīga atsevišķa dzesēšana un kā vadīt saules siltuma ieguvumus.

Apkures un karstā ūdens faktiskās izmaksas

Rēķinu salīdzināšanai vajadzīgs gan siltumenerģijas patēriņš, gan faktiskās izmaksas. Upesciema 278 m² mājā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai no 2018. līdz 2020. gadam vidēji izlietoja 15,62 kWh/m² elektroenerģijas gadā.

Šis piemērs parāda, kāpēc ar vienu rēķinu nepietiek. Mēneša summa atspoguļo konkrētā perioda patēriņu un elektroenerģijas izmaksas, savukārt aprēķins uz kvadrātmetru ļauj salīdzināt dažāda izmēra mājas. Salīdzinot savus datus, nodaliet apkuri no karstā ūdens, ja uzskaite to ļauj, un izvērtējiet pilna gada patēriņu, nevis tikai ziemas mēnesi.

Izmaksu novērtējumu ietekmē ēkas siltuma zudumi, iemītnieku paradumi, karstā ūdens patēriņš un apkures vadība. Būvniecības laikā izvēlētais siltuma avots nosaka sistēmas darbības principu, bet ikdienas patēriņu ietekmē arī mājas konstrukcija un iestatītā temperatūra. Tāpēc līdzīgu mājokļu rēķini var atšķirties.

Lai aprēķinā iegūtu jēgpilnu salīdzinājumu, sakārtojiet datus šādi:

• Apkopojiet rēķinus un skaitītāja rādījumus par apkuri un karstā ūdens sagatavošanu.
• Atsevišķi fiksējiet mājā patērēto un pašas mājas saražoto elektroenerģiju.
• Salīdziniet gada patēriņu, izmaksas un ēkas platību, norādot periodu.

Ja vērtējat apkures sistēmas nulles enerģijas mājai, nošķiriet sākotnējo ieguldījumu no ekspluatācijas izdevumiem. Atbalsta programmas var ietekmēt sākotnējo ieguldījumu, taču neaizstāj patēriņa izvērtējumu. Apkures un karstā ūdens izmaksas vislabāk salīdzināt, izmantojot viena perioda datus, vienādu uzskaites pieeju un skaidri norādītu mājas platību. Tādējādi novērtējums balstās faktiskajā patēriņā, nevis tikai iekārtas izvēlē.

Papildu orientieri dod arī “Pīlādžu māju” iedzīvotāju pieredze: līdz 2025. gada augustam viņiem izdevās ietaupīt 2067 eiro. Šo summu var ņemt vērā, vērtējot, kā praktiskie lēmumi atspoguļojas kopējā saimnieciskajā rezultātā, taču tā pati par sevi neatklāj, kādi pasākumi ietaupījumu nodrošināja. Tāpēc, salīdzinot šo pieredzi ar savu māju, pārbaudiet, vai ir pieejami līdzīga perioda patēriņa un izmaksu dati un vai aprēķinā izmantoti vienādi kritēriji. Ja saglabājat rēķinus un skaitītāju rādījumus, iespējams sekot līdzi izmaiņām un pamanīt, vai tās sakrīt ar veiktajām izmaiņām mājas lietošanā vai apkures vadībā. Atsevišķi pierakstiet arī, kas ietverts ietaupījuma aprēķinā, lai to nesajauktu ar vienkāršu rēķinu summu salīdzinājumu. Šādi secinājumi būs piesardzīgāki un noderīgāki turpmākai izmaksu izvērtēšanai.

Atjaunojamās enerģijas izmantošana

Atjaunojamos resursus mājā var izmantot gan siltuma, gan elektroenerģijas ieguvei. Izvēloties risinājumu, noskaidrojiet, kādu enerģiju tas ražo un kurā mājas sistēmā to izmantosiet.

Atjaunojamā enerģija apkurei

Atjaunojamā enerģija apkurei ir siltums no apkārtējās vides vai biomasas, ko izmanto telpu apsildei un ūdens uzsildīšanai. Šis nošķīrums palīdz izvēlēties avotu atbilstoši mājas apkures veidam. Siltumsūknis izmanto vides siltumu, savukārt saules kolektors uztver saules starojumu un nodod iegūto siltumu ūdenim. Malkas katls izmanto biomasu, un tā piemērotību vērtē līdzās mājas projektam un kurināmā piegādes iespējām.

Izvērtējiet, vai iecerētā iekārta nodrošinās telpu apkuri, karstā ūdens sagatavošanu vai abas vajadzības. Piemēram, saules kolektoru var paredzēt karstā ūdens sagatavošanai, bet pārējo siltuma slodzi uzticēt citai sistēmai. Šāda kombinācija jāparedz projektā, lai iekārtu pieslēgumi un vadība darbotos saskaņoti.

Saules paneļu un akumulatora saskaņošana ar apkuri

Saules paneļi ražo elektroenerģiju, bet akumulators ļauj daļu saražotās elektrības uzkrāt. Izvēloties apkures veidu, noskaidrojiet, kuras iekārtas patērē elektrību un kā tās var vadīt. Piemēram, siltumsūkņa un ūdens sildītāja darbību var plānot saskaņoti, lai izmantotu mājā pieejamo elektroenerģiju.

Pirms sistēmu saskaņošanas apkopojiet datus par elektroenerģijas patērētājiem, to darbības laiku un karstā ūdens sagatavošanas režīmu. Pēc tam izvērtējiet paneļu izvietojumu, ēnojumu un iespēju pieslēgt akumulatoru. Šie dati palīdz saprast, vai saražoto elektroenerģiju izdevīgāk izmantot uzreiz vai uzkrāt vēlākai lietošanai. Izvēloties akumulatoru, svarīga ir tā saderība ar paneļiem un mājas elektroapgādes sistēmu, nevis tikai paneļu skaits.

Latvijā 2022. gada 14. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Atveseļošanas fonda atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanai. Plānojot risinājumu, pārbaudiet, vai atbalsta nosacījumi attiecas uz iecerēto ēku un tehnoloģiju. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti gandrīz nulles enerģijas ēku definē kā ēku ar augstu energoefektivitāti, kuras nepieciešamā enerģija tiek saražota no atjaunojamiem enerģijas avotiem uz vietas. Tāpēc tehnoloģiju izvērtējumā līdzās iekārtām ņemiet vērā arī ēkas energoefektivitāti un uz vietas saražotās enerģijas izmantošanu.

Savukārt “Pīlādžu mājās” 2024. gadā saules enerģija katru mēnesi nosedza mājas koplietošanas elektrības izmaksas. Šie piemēri atgādina, ka jāvērtē gan iekārtas funkcija, gan tas, kā saražotā enerģija tiek izmantota konkrētajā mājā. Atbalstīto saules paneļu un mazas jaudas vēja ģeneratoru uzstādītā jauda ir pietiekama, lai gadā saražotu aptuveni 100,7 GWh elektroenerģijas. Izvēloties projektu, salīdziniet ieguvumu ar mājas patēriņa profilu un ieplānojiet, kuras vajadzības saražotā enerģija apkalpos.

Kādas apkures sistēmas ir piemērotas nulles enerģijas mājai Latvijā?

Piemērotību nosaka ēkas siltuma pieprasījums, pieejamie resursi un sistēmas vadība. Latvijā gandrīz nulles enerģijas ēkā nedrīkst uzstādīt zemas lietderības fosilā kurināmā apkures iekārtas. Tāpēc izvērtējiet ne tikai iekārtas veidu, bet arī tās efektivitāti un ietekmi uz ēkas kopējo enerģijas patēriņu.

Siltumsūknis var būt piemērots, ja ēkai ir zema aprēķinātā siltuma slodze un siltuma sadale atbilst tā darbības principam. Gaiss-ūdens siltumsūknis nodod siltumu ūdens apkures sistēmai, bet gaiss-gaiss siltumsūknis silda telpu tieši. Zemes siltumsūknim vajadzīgs zemes kolektors vai urbums, tāpēc izvēloties risinājumu jāņem vērā teritorija un zemes darbi.

Ja siltumsūknis vai saules paneļi nav piemēroti, izvērtējiet citus siltuma avotus, ņemot vērā ēkas patēriņu. Malkas apkures katls var izmantot atjaunojamu kurināmo, taču tas automātiski nenozīmē, ka iekārta atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Jāvērtē tās lietderība un kopējā ietekme uz enerģijas novērtējumu. Zemas lietderības fosilā kurināmā iekārtas šādā ēkā nav pieļaujamas.

Izvēloties sistēmu, salīdziniet arī siltuma sadales risinājumus. Siltajām grīdām un radiatoriem nepieciešama atšķirīga ūdens temperatūra, tāpēc to saderība jāparedz projektā. Rekuperācijas sistēma atgūst daļu izvadītā gaisa siltuma un mazina ventilācijas radītos siltuma zudumus, taču pati par sevi nav apkures iekārta.

• Ja vajadzīga ūdens apkure, izvērtējiet siltumsūkņa un siltuma sadales saderību.
• Ja apsverat malkas katlu, pārbaudiet tā lietderību un ietekmi uz ēkas enerģijas bilanci.
• Ja galvenais ir mazināt ventilācijas zudumus, izvērtējiet rekuperāciju.

Apkures risinājumu izvēlieties kopā ar ventilācijas un siltuma sadales plānu.

Commodus: Gaiss-ūdens siltumsūkņi

Commodus palīdz izvērtēt, vai gaiss-ūdens siltumsūknis atbilst jūsu mājas apkures vajadzībām. Šāds risinājums ir piemērots apsvēršanai, ja mājā paredzēta ūdens apkures sistēma un iekārtu iespējams pielāgot ēkas aprēķinātajam siltuma pieprasījumam. Izvēloties, ņemiet vērā arī siltuma sadales veidu, piemēram, siltās grīdas vai radiatorus.

Commodus piedāvā konsultācijas un projektēšanu, kā arī iekārtu montāžu un apkopi. Ja jūsu mājai piemērotāks ir cits siltuma avots, var izvērtēt arī gaiss-gaiss vai zemes siltumsūkni. Risinājumu izvēlas, ņemot vērā mājas konstrukciju un apkures sistēmu, nevis tikai vienas iekārtas īpašības.

Apmeklējiet commodus.lv vai sazinieties ar Commodus, lai pārrunātu savai mājai piemērotu apkures risinājumu.

Speriet nākamo soli pārdomāti

Apkures sistēmas nulles enerģijas mājai izvēlieties, ņemot vērā visas mājas darbību, nevis tikai iekārtas veidu. Nākamais solis ir pārvērst projekta aprēķinus konkrētā risinājumā, kas sader ar ēkas siltuma sadali, karstā ūdens vajadzībām un ikdienas paradumiem. Šādi izvēle kļūst skaidrāka arī tad, ja saules paneļi vai siltumsūknis nav piemēroti.

Commodus piedāvā gaiss-ūdens, gaiss-gaiss un zemes siltumsūkņus. Tie atšķiras pēc siltuma avota un pieslēguma mājas apkures sistēmai, tāpēc piemērotāko risinājumu nosaka projekta vajadzības. Pārrunājiet savu ieceri ar speciālistiem un izvēlieties sistēmu, kas atbilst mājas plānojumam.

Sazinieties ar Commodus, lai pārrunātu nākamo soli savas mājas apkures izvēlē. Pārdomāts projekts palīdzēs virzīties uz mājokli, kurā ir patīkami dzīvot.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ko darīt, ja Jums nav iespēju uzstādīt siltumsūkni un saules paneļus?

Vispirms noskaidrojiet, vai māju var pieslēgt centralizētajai siltumapgādei. Ja tas nav iespējams, izvērtējiet esošās apkures iekārtas lietderību un siltuma sadales stāvokli. Var apsvērt arī citu katlu, ņemot vērā kurināmā veidu un ēkas energoefektivitātes prasības. Pārbaudiet arī, vai vadību iespējams uzlabot, lai siltumu piegādātu tikai vajadzīgajās telpās.

Kādas ir apkures sistēmu ekspluatācijas izmaksas un elektroenerģijas patēriņš?

Ekspluatācijas izmaksas veido enerģijas patēriņš un tarifs, iekārtas apkope un palīgiekārtu darbība. Elektroenerģijas patēriņu nosaka ne tikai siltuma ražotājs, bet arī cirkulācijas sūkņi un vadības ierīces. Salīdzinot risinājumus, atsevišķi pierakstiet kurināmā vai elektrības izmaksas un apkopes darbus. Tā būs vieglāk saskatīt, kuras izmaksas mainās līdz ar patēriņu un kuras no tā nav atkarīgas.

Kāda apkures jauda nepieciešama nulles enerģijas mājai, un kā to aprēķina?

Nepieciešamo jaudu izsaka kilovatos, bet gada enerģijas patēriņu kilovatstundās. Tie ir atšķirīgi rādītāji. Apkures projektētājs nosaka katras telpas siltuma slodzi un apkopo to, lai aprēķinātu visas ēkas vajadzību. Tas palīdz izvēlēties iekārtu, kas spēj nodrošināt siltumu aukstākajā plānotajā darbības režīmā, nevis noteikt jaudu tikai pēc platības. Pēc montāžas vadības iestatījumus pielāgo faktiskajai sistēmai.